No koka līdz enerģijai: Kā darbojas koksnes granulu un šķeldas bizness?

Mūsdienu pasaulē, kur fosilā enerģija kļūst par pagātni, koksne kā atjaunojams resurss atkal nonāk uzmanības centrā – šoreiz ne tikai kā būvmateriāls, bet arī kā enerģijas avots. Latvija, ar savām plašajām mežu platībām, ir viena no līderēm biomasas enerģijas ražošanā un eksportā Eiropā.

Šajā rakstā apskatīsim, kā darbojas koksnes granulu un šķeldas bizness, kāda ir tā ietekme uz ekonomiku, vidi un kāpēc šī nozare kļūst aizvien nozīmīgāka.

Kas ir koksnes biomasa?

Koksnes biomasa ir jebkurš organiskas izcelsmes atlikumprodukts no mežizstrādes vai kokapstrādes, ko izmanto enerģijas ieguvei. Tas ietver:

• Koksnes šķeldu (sasmalcināti zari, mizas u.c.)

• Granulas (presēti koksnes atgriezumi, bieži no zāģētavas atkritumiem)

• Briketes (lielāki, presēti koksnes izstrādājumi)

Kā šī biomasa kļūst par enerģiju?

1. Izejmateriāls

Mežos vai kokapstrādes rūpnīcās iegūst atlikumus – zarus, smalkus dēļus, mizas, skaidas.

2. Apstrāde

• Materiāls tiek žāvēts, sasmalcināts un presēts (granulas vai briketes), vai vienkārši šķeldots.

• Tiek samazināts mitruma līmenis, lai nodrošinātu augstāku siltumspēju.

3. Dedzināšana vai gāzifikācija

• Granulas un šķelda tiek sadedzinātas katlumājās vai koģenerācijas stacijās, kur tiek ražots siltums un elektrība.

• Dažkārt tiek izmantota biogāzes vai koksnes gāzes ražošana.

Kāpēc šis bizness aug?

• Latvijā apmēram  61–66 % no siltumenerģijas nāk no biomasas.

• Biomasas siltumapgāde ir lētāka par gāzi vai dīzeļdegvielu.

• Pieaug pieprasījums eksportā – jo īpaši Eiropas valstīs, kur tiek slēgtas ogļu elektrostacijas.

• Granulu rūpnīcas Latvijā eksportē uz Nīderlandi, Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju un Itāliju.

  
  

Ietekme uz vidi

Plusi:

• Biomasa ir atjaunojams resurss.

• CO₂ emisijas tiek uzskatītas par "neitrālām", jo tās atbrīvojas no oglekļa, ko koki jau ir piesaistījuši augšanas laikā.

• Samazina atkritumu daudzumu kokapstrādes nozarē.

Mīnusi:

• Ja netiek pareizi apsaimniekots, var novest pie pārmērīgas izciršanas.

• Ilgtermiņā jāuzmanās no mežu degradācijas un biodaudzveidības zuduma.

• Transportēšana (īpaši eksports) rada emisijas, tāpēc lokāla izmantošana ir ekoloģiskāka.

  
  

Ekonomikas skats

• Latvijā ir vairāk nekā 20 lielas granulu rūpnīcas.

• 2024. gadā eksportējot apmēram 1,7 miljonus tonnu, galvenokārt uz Dāniju, Lielbritāniju, Itāliju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju .

• Nozare nodrošina tūkstošiem darbavietu, īpaši reģionos.

• Iekšējais tirgus – pieaug interese par granulu katliem mājsaimniecībās.

Nākotnes izaicinājumi un iespējas

Izaicinājumi:

• ES pieņem stingrākus noteikumus attiecībā uz mežu apsaimniekošanu.

• Enerģētiskā konkurence ar saules, vēja un ūdens enerģiju.

• Potenciāla sabiedrības pretestība lielām koksnes dedzināšanas stacijām.

Iespējas:

• Tehnoloģiju attīstība – efektīvāka dedzināšana, mazākas emisijas.

• Decentralizēta enerģētika – vairāk vietējo katlumāju ciematos.

• Jauni produkti: biokurināmais no lauksaimniecības atliekām, ne tikai kokmateriāliem.

  
  

GRANULAS

Koksnes biomasa – granulas un šķelda – ir ne tikai efektīvs veids, kā izmantot atkritumus no mežiem un kokrūpniecības, bet arī nozīmīgs solis virzienā uz enerģētisko neatkarību un zaļāku nākotni.Latvija šajā nozarē ir starp līderiem, bet, lai tā saglabātos ilgtspējīga, nepieciešama gudra mežu politika un inovatīva pieeja enerģijas ražošanā.